RADĪŠANAS NOSLĒPUMS

Vai mēs esam magi? Savas realitātes Radītāji? Vai mūsu spēkos ir ietekmēt šo pasauli?

Daudzi domās teiks atbildes “Jā” uz šiem jautājumiem, bet vairums visticamāk atbildēs ar ko līdzīgu – “Ai, nu tās tādas pļāpas, realitāti radi kaut kas cits, mēs piedzīvojam. Ja jau tas viss tā būtu, tad sen dzīvotu paradīzē.” Cits teiks – Dievs visu rada un izposta, mums ir jābūt pazemīgiem mīlestībā, pieņemšanā un kalpošanā. Būs arī tādi, kas teiks: “Ko, Tu Reini, murgo, ej, izgulies!”

Visiem jums ir taisnība, pilnīgi visiem! Tāpat, kā taisnība bija desmit aklajiem vīriem, kuri strīdējās par to, kāds ir zilonis. Pat aptaustot to, katram bija pilnīgi atšķitīgs “redzējums”, jo katrs aptaustīja vienu ziloņa ķermeņa daļu. Katra doma rada, mēs ar to radām katrs savu realitāti. Ir tikai viena nianse – ātrāk un spēcīgāk materializēsies tā realitātes versija, kurai enerģiju dos vairākums, vai arī, kur būs spilgtākas emocijas un iztēle.
Šo noslēpumu labi zina jau gadsimtie ilgi tie ļaudis, kuri ir iedomājušies, ka ir “pilnīgāki, skaidrāki, apzinātāki, augstāki, attīstītāki”, tie, kuri ir aizgājuši cilvēka maldu ceļus un pašuzņēmušies pārējo Cilvēku kontroles un pārvaldīšanas funkcijas.
Vēl pirms kāda ilga laika bija nepieciešami milzīgi resursi, lai lokāls kontrolieris-pārvaldītājs(turpmāk KP) spētu konrolēt Cilvēkus savā apkārtnē. Tas bija neefektīvi un dārgi. Tika izdomāta daudz labāka un drošāka metode – pārprogrammēt Cilvēka apziņu un dabisko radīšanas spēju pagriezt sev vēlamā formā. Tam tika izgudrota izglītības sistēma, ticējumu un pieņēmumu programmas, sabiedrisko noteikumu un likumu formulas (pretēji dabiskiem tikumības un sirdsapziņas likumiem), sagrozīto mītu un pasaku-teiku sistēma, reliģiskās sistēmas u.t.t.
Atblāzmas par to, ka esam paši radītāji ir sastopamas visos senajos tekstos, seno tautu daiļradē, kosmozofijā un citos avotos. Jā, esam radītāji, taču radām ne to, ko vajadzētu, bet to, ko mums liek radīt. Tāpat kā vistas vai bites – arī rada olas un medu, bet ne savas sugas iztikšanai un ar brīvo gribu, bet šo procesu vada un kontrolē cilvēki, lai iegūtu savu labumu.
Tagad par šodienu, par realitāti, par to, ko mēs darām un radām. Loģisks ir jautājums – kāpēc, neskatoties uz tehnoloģiju attīstību, uz apziņas līmeņa celšanos, pasaulē nelaimes un problēmas pieaug? Kāpēc esam šādā situācija, kad viss ir nolikts uz bremzēm, ekonomika brūk, kad liela daļa Cilvēku apšauba šodienas pieņemto mēru pamatotību? Kāpēc tiek pieņemti visai cilvēci, valstu un tautu ietekmējoši lēmumi, bet neviens neko nevar mainīt un izdarīt? Kapēc šķiet, ka bariņš no tvaiķenes ir uzņēmušies vadīt valsti?
Atbildes slēpjas mūsos. Mūsu spējā radīt. Mēs to visu paši radām. Mums ir iedvests, ka “tie tur augšā” gan jau labāk zinās, kā ne kā arī “pasaules līmeņa eksperti” ir iesaistīti, “ko tad es tāds maziņš, tikai skolotājs/šoferis/viekaliņa īpašnieks varu zināt”. Mēs vēl joprojām ticam, ka masu mediji nemelo un saka taisnību, mēs no sirds ticam, ka nevar taču būt tādi ļaundari un nelieši kuri par naudu varētu nodot Cilvēkus, sevi, savus ideālus. Mēs ticam, ka gan jau viss beigu beigās būs labi, tagad tik tādas grūtības jāizcieš. (Tik jau ir aizmirsts, ka “grūtības un krīzes” ir viens no sabiedrības pārvaldības modeļiem, kas darbojas nepārtraukti) Tā ir viena mūsu sabiedrības daļa, kura piedod spēku, jeb fokusu, atbalstot, cerot, gaidot.
Tad ir vēl kāda sabiedrības daļa, kura rīkojas pilnīgi savādāk, taču arī tādējādi piedalās kopējā krīzes radīšanas un uzturēšanas procesā, fokusējot savu enerģiju KP vēlamā virzienā. Tie ir Cilvēki, kuri jau sapratuši viltu un apmānu, kuri rok un meklē informāciju visos iespējamos veidos un mēģina pieķert KP ļaunprātībās pret Cilvēkiem. Tā ir ļoti aktīva sabiedrības daļa un piedod ļoti daudz enerģijas globālo plānu realizācijā, JO – parasti šie Cilvēki asi kritizē KP, rīko protestus, cīnās, lamā KP u.t.t. Ir saprotama šī reakcija, jo uzzinot šāda veida informāciju, neviļus plaukstas savelkas dūrēs un ciešāk sakožas zobi. No vienas puses tiek darīts arī labs darbs – tiek daļēji modināti pirmās grupas Cilvēki, kas vēl joprojām tic Lieldienu zaķim. Taču kopumā, liela daļa negatīvās enerģijas aiziet tās pašas sistēmas uzturēšanai un veidošanai. Netiek izkaukts dualitātes līdzsvars – ir labie/sliktie un šī cīņa pati par sevi baro abas puses ar eneģiju un uztur šo bezgalīgo cīņu. Ja, šī grupa vēl enerģiju veltītu alternatīvu radīšanai, labākas sabiedrības veidošanai, tad daļa šīs enerģijas saņemtu ne KP, bet labākas sabiedrības nākotnes modelis bez KP.
Tad ir vēl grupa Cilvēku, kuru ir pagaidām visai maz, šie Cilvēki ir apjēguši duālismā iesprūdušās radīšanas bezjēdzīgumu un ir no tā atteikušies. Viņi pilnīgi skaidri apzinās spēles noteikumus un vienkārši rada. Viņi rada gan reālus projektus, gan vīzijas, kuras uztur enerģētiski. No KP skatpunkta šie Cilvēki esošajai kārtībā un paredzētajam cilvēces attīstības scenārijam ir bīstamākie. Jo tie klusu darbojas un dara to pietiekami efektīvi. Tas ir patiesais radīšanas spēks – visu enerģiju fokusēt radīšanas procesam, idejai, vīzijai. Tam nevar traucēt bailes, neticība, šaubas.
Ko ar šo garo rakstu gribēju pateikt? To, ka viss sliktais, ko mēs pieredzam no KP puses ir mūsu pašu baiļu, programmu, ticības, uzstādījumu radīts. Ja, mēs šos fokusus noņemsim un vērsīsim uz to, ko mēs patiesi vēlamies/gribam un sāksim koncentrēt enerģiju šajā virzienā, tad destruktīvās konstrukcijas sabruks. Tām nebūs enerģijas, tām nebūs spēka pastāvēt, jo mēs radīsim citu vidi.
Pats tā gudri runāju ?, bet ik pa laikam mētājos starp divām pēdējām Cilvēku grupām, jo arī esmu tikai Cilvēks ar emocijām un prātu, kurš ir audzināts dualitātes vidē. Taču, mēs visi varam radīt to, pēc kā ilgojas mūsu dievišķā daba, ja tikai to apzināti darām. Lai top! ?

Komentēt