Kurp dodas mūsdienu medicīna

Strādājot ar saviem pacientiem bieži nākas domāt par medicīnu kopumā. Par tās attīstības virzieniem. Jau savulaik, kad tikko biju pabeidzis Latvijas Medicīnas akadēmiju, un sāku strādāt mans labs draugs un, varētu teikt, dzīves skolotājs Dr. Juris Vecvagars reiz teica: kl

Šī brīža situācija to ļoti skaudri apliecina. Mums ir atnācis vīruss no kura pārsvarā mirst veci cilvēki un cilvēki ar vairākām hroniskām saslimšanām. Arī slimo smagāk, tie, kam ir fona saslimšanas. Bet, domāju, ka ne jau pašā diagnozē slēpjas šī jautājuma būtība. Tā, manuprāt slēpjas ārstēšanā. Daudz esmu par šo domājis. Ar šo es nebūt negribu noniecināt savu kolēģu darbu. Es novērtēju viņu pūles un ieguldījumu cilvēku veselības atgūšanā. Bet tomēr, klasiskā medicīna (farmakoloģiskā) hronisku slimību gadījumā maz ko var līdzēt. Vienīgi apārstēt, nomākt simptomus. Ja pavērojam nozīmējumus, piemēram bronhiālās astmas pacientiem – steroīdi, reimātiķiem steroīdi u.t.t. Tad vēl citostātiķi, antibiotikas un citi dzīvību nomācoši medikamenti. Ir, protams reizes, kad to visu, iespējams, vajag. Bet vairumā gadījumu bez tā var iztikt. Vismaz mana prakse to rāda. var izārstēt plaušu karsoni, bronhītu, strutainu angīnu bez antibiotikām, var izārstēt reimatisko artrītu bez steroīdiem, tāpat astmu. Jo katrai slimībai ir savs palaidēja mehānisms. Katru slimību var tulkot. Caur slimību ķermenis runā. Mums tikai jāprot nolasīt šī valoda. Mums jāmāk sarunāties šajā valodā. Un tad jau visu var izdarīt. Tad var tā pa īstam palīdzēt pacientam. Un nevis ārstēt vai izārstēt, bet dziedināt. Tas manuprāt, ir visbūtiskākais. Tas ir tas, uz ko katram ārstam būtu jātiecas. Uz savu pacientu dziedināšanu. Tam, protams, nepieciešams laiks. Laiks sarunai ar pacientu. Kā, mums studentiem, savulaik, Profesors Nikolajs Skuja mācīja: anamnēzes ievākšanai nepieciešamais laiks ir 2-3 stundas. Tad būs sapratne par to kādēļ cilvēks ir saslimis. Un tas praksē apstiprinās – sarunai ar pacientu, laiku nedrīkst žēlot. Tikai tā mēs varam palīdzēt saviem pacientiem. Bet atgriežoties pie šī raksta sākumā minētā – kurp dodas medicīna? Tā, manuprāt, dodas holistiskās pieejas virzienā. Tā dodas “netradicionālās” medicīnas virzienā – homeopātijas, akupunktūras, ajūrvēdas un līdzīgu. Turp, kur pacients ir vērtība. Turp, kur ir patiesa vēlme viņu izārstēt. Turp, kur ir vēlme ieklausīties un saprast. Tādu es redzu medicīnas nākotni. Ļoti skaidri. Un tā pienāks pavisam drīz.

Kopā mēs varam!!! /Dr.E.Mednis/


Komentēt