Tolteku padomi iekšējās brīvības sasniegšanai - LŪGŠANAS

Uz brīdi aizver acis, atver savu sirdi un sajuti mīlestību, kas no tās plūst.
Pievienojies maniem vārdiem ar visu savu prātu un sirdi, un tu sajutīsi, ka mūs vieno mīlestība. Mēs kopā skaitīsim kādu īpašu lūgšanu, kas ļaus mums sazināties ar savu Radītāju.

Koncentrējies uz savu elpošanu, nedomā par neko citu. Sajūti, kā izplešas tavas plaušas, lai izpildītu cilvēka lielāko vajadzību — ieelpotu gaisu.
Dziļi ieelpo un sajūti, kā gaiss ieplūst tavās plaušās. Gaiss ir mīlestība. Līdz ar gaisu tevī ieplūst mīlestība. Ievelc plaušās vēl gaisu, līdz tavs ķermenis sajūt vajadzību no tā atbrīvoties. Izelpo un atkal sajūti baudu. Kad mēs izpildām kādu sava ķermeņa vajadzību, mēs izjūtam baudu. Elpošana ir bauda. Pietiek tikai ar elpošanu vien, lai mēs justos laimīgi un dzīvespriecīgi. Pietiek ar to, ka esam dzīvi. Izjūtu baudu, ko tev sniedz dzīvošana, mīlestība...

Lūgšana par brīvību

Visuma Radītāj, šodien mēs Tevi lūdzam nākt pie mums un dalīties ar mums mīlestībā. Mēs zinām, ka Tavs īstais vārds ir Mīlestība, mēs zinām, ka dzīvot savienībā ar Tevi nozīmē dzīvot ar Tavām vibrācijām un Tavā frekvencē, jo Tu esi vienīgais Visuma iemītnieks.
Palīdzi mums šodien būt tādiem kā Tu, palīdzi mums mīlēt dzīvi, palīdzi mums kļūt par dzīvi, palīdzi mums kļūt par mīlestību. Palīdzi mums mīlēt tā, kā mīli Tu — bez nosacījumiem, bez cerībām, bez pienākumiem un bez vērtēšanas. Palīdzi mums mīlēt un pieņemt sevi un netiesāt sevi, jo, ja mēs sākam sevi tiesāt, mēs atzīstam sevi par vainīgiem un uzskatām, ka esam pelnījuši sodu.
Palīdzi mums bez jebkādiem nosacījumiem mīlēt visu, ko Tu esi radījis, sevišķi cilvēkus un jo īpaši tos, kas ir ap mums — mūsu radiniekus un visus tos cilvēkus, kurus mēs tik ļoti cenšamies mīlēt. Jo noliedzot viņus, mēs noliedzam arī sevi un, noliedzot sevi, mēs noliedzam Tevi.
Palīdzi mums mīlēt cilvēkus tādus, kādi viņi ir, neizvirzot viņiem nekādas prasības. Palīdzi mums pieņemt viņus tādus, kādi viņi ir, palīdzi mums netiesāt viņus, jo, ja mēs sākam kādu tiesāt, mēs atzīstam viņu par vainīgu un uzskatām, ka viņš ir pelnījis sodu.
Attīri šodien mūsu sirdis no emocionālās indes, atbrīvo mūsu prātus no spriedumiem, lai mēs varētu dzīvot bezgalīgā mierā un mīlestībā.
Šodien ir īpaša diena. Šodien mēs atkal atveram savas sirdis mīlestībai, lai mēs atkal bez bailēm un no sirds varētu teikt: "Es tevi mīlu." Šodien mēs ziedojam sevi Tev. Nāc pie mums, runā ar mūsu balsi, skaties ar mūsu acīm, dari ar mūsu rokām un ņem mūsu sirdi, lai dāvātu mīlestību ikvienam. Radītāj, palīdzi mums šodien būt tādiem, kāds esi Tu. Paldies par visu, ko šodien esam saņēmuši, sevišķi par iespēju būt mums pašiem. Āmen.

Lūgšana par mīlestību

Mēs dalīsimies skaistā sapnī, kuru tu nekad nebeigsi mīlēt. Šajā sapnī tu dzīvo skaistu, siltu, saulainu dienu. Tu dzirdi putnu balsis, vēju un mazas upītes čalas. Tu ej uz upi. Upes malā sēž sirmgalvis un meditē, no viņa galvas strāvo skaista, daudzkrāsaina gaisma. Tu centies viņu neiztraucēt, bet viņš pamana tevi un atver acis. Viņa acis ir pilnas mīlestības un smaida. Tu jautā viņam, kā viņš spēj izstarot šo skaisto gaismu, un viņš atbild, ka reiz pirms daudziem, daudziem gadiem viņš šo pašu jautājumu uzdeva savam skolotājam.
Vecais vīrs stāsta sev savu dzīvesstāstu: "Mans skolotājs atvēra savas krūtis, izņēma no tām sirdi, bet no sirds — skaistu liesmu. Tad viņš atvēra manas krūtis, manu sirdi un ielika tajā šo liesmu. Viņš ielika manu sirdi atpakaļ krūtīs, un pēkšņi es sajutu mīlestību, jo liesmiņa, ko viņš iedēstīja manā sirdī, bija viņa mīlestība.
Liesmiņa kļuva lielāka un lielāka līdz pārauga ugunī, kas neapdedzina, bet attīra visu, kam pieskaras. Šī uguns pieskārās ikvienai manai šūnai, un katra šūna sāka mīlēt mani. Es saplūdu ar savu ķermeni, bet mīlestība auga augumā. Uguns attīrīja manas emocijas, un tās visas pārauga spēcīgā mīlestībā. Es mīlēju sevi no visas sirds, par to neko no sevis neprasot.
Uguns kūrās un man gribējās dalīties ar kādu savā mīlestībā. Es nolēmu ielikt daļiņu savas mīlestības katrā kokā, un koki sāka mani mīlēt. Es saplūdu ar kokiem, bet mana mīlestība nebeidza augt un pieņemties spēkā. Es ieliku daļiņu savas mīlestības katrā ziedā, katrā zāles stiebrā, katrā smilšu graudā, viņi sāka mani mīlēt un mēs saplūdām vienā veselumā. Mana mīlestība auga. Es mīlēju ikvienu dzīvnieku, viņi man atbildēja ar savu mīlestību, un mēs saplūdām vienā veselumā. Bet mana mīlestība nebeidza pieņemties spēkā.
Es ieliku daļiņu sevis katrā kristālā, katrā akmenī, katrā dubļu piciņā, katrā metālā, un viņi sāka mīlēt mani. Es saplūdu ar zemi un mēs kļuvām par vienu veselumu. Un tad es nolēmu ielikt daļiņu savas mīlestības ūdenī, okeānā, upēs, lietū un sniegā. Viņi man atbildēja a


Es ieliku daļiņu sevis katrā kristālā, katrā akmenī, katrā dubļu piciņā, katrā metālā, un viņi sāka mīlēt mani. Es saplūdu ar zemi un mēs kļuvām par vienu veselumu. Un tad es nolēmu ielikt daļiņu savas mīlestības ūdenī, okeānā, upēs, lietū un sniegā. Viņi man atbildēja ar savu mīlestību un mēs tapām par vienu. Bet mana mīlestība nebeidza pieņemties spēkā. Es nolēmu dot savu mīlestību gaisam un vējam. Es kļuvu vienots ar zemi, ar vēju, ar okeānu, ar dabu, un mana mīlestība auga un vairojās.
Es paskatījos uz debesīm, uz sauli, uz zvaigznēm un ieliku daļiņu savas mīlestības mēnesī, saulē un katrā zvaigznē. Mana mīlestība auga augumā, es ieliku mazu daļiņu no tās arī katrā cilvēkā un saplūdu ar cilvēci. Lai kur es ietu, lai ko satiktu, ikvienās acīs es redzu sevi, jo es esmu daļiņa no visa, jo es mīlu."
Un tad vecais vīrs atver savas krūtis, izņem savu sirdi, izņem no tās skaistu liesmu un ieliek arī tavā sirdī. Un tagad arī tevī aug mīlestība. Tagad arī tu esi saplūdis ar vēju, ar ūdeni, ar zvaigznēm, ar dabu, ar visiem dzīvniekiem un visiem cilvēkiem. Tu jūti, kā no liesmiņas, kas plīvo tavā sirdī, staro siltums un gaisma. No tavas galvas strāvo skaista, daudzkrāsaina gaisma. Tu staro mīlestībā un skaiti lūgsnu:
Paldies Tev, Visuma Radītāj, ka Tu man esi dāvājis dzīvību. Paldies, ka Tu man vienmēr esi devis to, kas man visvairāk bijis vajadzīgs.
Paldies Tev, ka man ir dots šis skaistais ķermenis un gudrais prāts. Paldies Tev par to, ka manī ir Tava mīlestība, Tavs tīrais un nebeidzamais gars, Tavs siltums un Tava gaisma.
Paldies, ka Tu lieto manus vārdus, manas acis un manu sirdi, lai vairotu mīlestību visur, kur es eju. Es Tevi mīlu tādu, kāds Tu esi, un es mīlu sevi tādu, kāds es esmu, jo Tu mani esi radījis. Palīdzi man saglabāt savā sirdī mīlestību un mieru, palīdzi šai mīlestībai pārtapt par jaunu dzīvi, lai visu atlikušo mūžu es varētu dzīvot mīlestībā. Āmen.


Janka Panka

8 Bloga ieraksti

Komentēt